PROGRAMA DE LA UAAV.Plan estratégico 2009.2012
1. ESTATUTO DEL ARTISTA Una adscripción del artista al sistema de la Seguridad Social asequible y sostenible económicamente; un trato fiscal que tenga en cuenta la irregularidad de sus ingresos y abarate la obra de arte (IVA reducido); una mejora general de los derechos de autor que equipare los artistas visuales con el resto de creadores; un escrupuloso respeto a las buenas prácticas profesionales y el acceso a la formación reglada y continua.. Es una promesa electoral del PSOE para la actual legislatura y la UAAV ha recibido el apoyo económico de la Fundación Arte y Derecho para el año 2009. Contactaremos con la Ministra de Cultura, Ángeles González-Sinde, con los portavoces de cultura de los distintos grupos parlamentarios del Congresos de los Diputados, con las federaciones estatales de los otros creadores y con los periodistas para explicar el proyecto y ponernos a trabajar conjuntamente.
2. REFORZAR LAS RECIENTES ASOCIACIONES DE ARTISTAS Y AYUDAR A LA APARICIÓN DE NUEVAS. Especialmente allí donde hay una comunidad artística densa: Andalucía, Euskadi, Aragón, Murcia… Crear un “grupo mixto” al que se puedan adscribir artistas españoles que residan en comunidades sin asociación específica.
3. MANTENER LA RELACIÓN, RECUPERAR LA INICIATIVA Y LAS ACTIVIDADES CONJUNTAS CON LOS OTROS ESTAMENTOS DEL SECTOR. La Unión ha de participar activamente y hacer propuestas de iniciativas conjuntas con el Instituto del Arte Contemporáneo, el Consorcio de Galerías, La Asociación de Directores de Arte Contemporáneo de España, el Consejo de Críticos de las Artes Visuales, etc.
4. PLAN DE RESCATE PARA LAS ARTES VISUALES. En España, en los últimos seis meses más de 120.000 autónomos se han dado de baja de la Seguridad Social porque no pueden pagar la cuota mensual. ¿Cuántos de ellos son artistas? A la Unión le toca trasladar al ámbito de las artes visuales algunas medidas de ayuda urgentes y cambios estructurales para paliar los efectos de la crisis económica sobre los artistas.
5. UNA UAAV MÁS REPRESENTATIVA EN UNOS MESES.
Plan de Rescate para las Artes Visuales
La crisis económica global se ha instalado entre nosotros y todo apunta que será por tiempo y con resultados muy negativos. Algunos dicen que devastadores. Un indicador detrás del cual hay personas de carne y huesos: en los últimos seis meses la diferencia entre altas y bajas del Régimen Especial de Trabajadores Autónomos en España da un resultado negativo de 120.000 bajas. Trabajadores autónomos qué no pueden pagar la cotización mensual a la Seguridad Social. ¿Cuántos de ellos son artistas? Los analistas y líderes políticos atribuyen la crisis al colapso del modelo económico basado en el mercado financiero especulativo. Todos apuntan a la nueva economía productiva como la única vía posible para salir de esta con éxito. Dentro de la economía productiva todo el mundo destaca el importante papel de las inversiones en I+D+i, por un lado, y de las industrias creativas o del conocimiento, del otro. De hecho, la Cultura ya aporta el 5% del PIB, sólo por debajo de la venta de armas o del narcotráfico.
Aquí y allá aparecen planes de rescate o políticas activas de apoyo a determinantes sectores o segmentos. Las miradas más lejanas hablan de apoyo a cambio de reformas estructurales profundas, de cambios de modelo.
¿Es imaginable o posible hablar de un plan de rescate para las Artes Visuales? ¿Se trataría de un plan de ayuda coyuntural o debería de incluir reajustes estructurales?
Las artes visuales sufren gravemente los efectos de la actual crisis. En parte es debido a la propia dinámica económica general que, en tiempos de falta de excedentes, retrae la inversión en bienes culturales y artísticos. El balance de ARCO'09 es agridulce. La caída no ha sido tan fuerte como se esperaba. Más síntomas: VEGAP reconoce una vertiginosa bajada en la utilización derivada de las obras de la imagen desde mediados del año 2008 o, dicho de otra manera, de una caída en la recaudación por derechos de autor. Pero también hay factores endógenos como la debilidad del coleccionismo público, privado y corporativo en España, la destrucción progresiva del tejido productivo/difusor del arte contemporáneo. La inestabilidad de los programas o instituciones artísticas debido a los avatares electorales y cambios de gobierno, etc. En un sector como el nuestro, con un alto grado de dependencia económica de la Administración, ¿cómo nos afectarán los próximos recortes presupuestarios? ¿Y las crecientes dificultades de las administraciones, especialmente los ayuntamientos?
Alguien dijo que el momento de crisis viene dado porque lo viejo todavía no ha muerto y lo nuevo todavía no ha nacido. El viejo sistema económico-productivo todavía no ha desaparecido y el modelo alternativo todavía no se vislumbra.
Aún así, y por que si hay un sector cultural potente -en términos de producción, calidad y capacidades- en el Estado español es el de las artes visuales ¿vale la pena elaborar un Plan de Rescate?
El referente del New Deal
Uno de los referentes más potentes de plan de rescate en el ámbito cultural, ante una situación similar a la actual, es la política del New Deal del presidente Roosevelt en respuesta a la depresión económica de los años treinta del siglo pasado. En aquella ocasión la gran preocupación fue el paro que se instaló como grave problema y conflicto en el núcleo duro de la crisis. Con instrumentos como el Public Works of Art Project (PWAP) o la Section of Fine Arts, más de 5.300 artistas norteamericanos (entonces la población de los USA se situaba en los 150 millones de habitantes) encontraron trabajo o fueron eventualmente contratados para llevar a cabo 2.500 murales, 108.000 pinturas, 18.000 esculturas, talleres de artes gráficas o fotografías que documentaron todos estos programas. Dieron clases a los niños o en centros comunitarios. Artistas jóvenes como por ejemplo Philip Guston, Jackson Pollock, Mark Rothko o Mark Tobey participaron. El potente despliegue del arte de los USA tras la Segunda Guerra Mundial no se puede entender sin el impulso inicial de planes como el PWAP.
En la actualidad, el “Plan Zapatero”, de impulso a las obras públicas para generar empleo, ha inyectado, durante este año, 8.000 millones de euros a los ayuntamientos de España. Sólo cinco municipios han quedado descolgados de la convocatoria. El Congreso de los Diputados aprobó una resolución para pedir al gobierno la puesta marcha de un plan de rescate para los Trabajadores Autónomos y el mismo gobierno central acaba de poner en marcha un plan de rescate de las PYMES encomendado al Instituto de Crédito Oficial.
El plan de rescate del presidente Sarkozy por salvar la prensa escrita en Francia ha supuesto una inyección de 600 millones de euros en un intento de compensar la caída de los ingresos por publicidad y los importantes déficits estructurales.
En ocasión de la puesta en marcha estos planos se está generando un importante debate: ¿El apoyo público, la intervención del Estado ha ser a cambio de introducir reformas estructurales para impedir volver a caer en las mismas trampas? Y con respecto a los plazos: ¿Qué es urgente? ¿Qué hace falta preparar? y ¿Qué hace falta cambiar de arriba abajo?
Estatuto del Artista
Proyecto: Estatuto del Artista
Introducción:Algunos países de nuestro entorno han desarrollado un texto o un conjunto de disposiciones legales conocidas como “Estatuto del Artista” o “Estatuto del Creador” que vienen a regular las condiciones sociales, laborables, fiscales y –a veces- de derechos de autor de los artistas de todas las ramas de la creación. Los ámbitos de actuación de este tipo de documentos o normativas pueden ser: – Trato fiscal del artista y de su obra – Adscripción al sistema de Seguridad Social – Derechos de Autor – Contratación y Buenas Prácticas Profesionales – Arbitraje – Formación reglada y continua. Algunos de estos capítulos presentan problemáticas especialmente acuciantes para la mayoría de los artistas visuales españoles que reclaman la intervención de nuestras asociaciones para conseguir cambios en la legislación y mejoras en el trato profesional. Pero la capacidad o competencia legislativa sobre buena parte de estos ámbitos en nuestro país corresponde al Estado en exclusiva y nada o muy poco pueden hacer las Comunidades Autónomas. La Unión de Asociaciones de Artistas Visuales es el instrumento que hemos creado las asociaciones autonómicas para afrontar los problemas cuyo marco de resolución es estatal o europeo. De manera que la UAAV tiene ante si el deber y la responsabilidad de afrontar esta problemática. De la misma manera, no hay que perder de vista que en general los “Estatutos del Artista” no se ocupan –solamente- del artista visual. Incluyen a los dos grandes grupos de artistas o creadores en general: los que trabajan de manera autónoma (profesionales) y los que trabajan a cuenta de terceros (asalariados), que requieren tratos fiscales y de adscripción al sistema de Seguridad Social distintos, incluyendo, finalmente, aspectos troncales o comunes. Los “Estatutos” afectan, por tanto, a los artistas de las artes escénicas (teatro, danza, música, circo), literarias, visuales, etc. Finalmente, algunos de los aspectos tratados pueden o deben de abordarse desde la perspectiva europea. La modificación de determinados impuestos (IVA, por ejemplo) o de propiedad intelectual requieren un acuerdo en el marco de la Unión Europea. Se da la circunstancia de que la propuesta de elaborar un “Estatuto del Creador” figura en el programa electoral del PSOE con el que concurrió a las elecciones del pasado 9 de marzo. Antecedentes (más próximos) en las artes visuales y proyectos en curso La misma UAAV y algunas de las asociaciones que la integran ya cuentan con experiencias y documentación interesante sobre este asunto. Hay abundante material sobre la Ley de Propiedad Intelectual y propuestas de reforma parcial (fondo documental de VEGAP y la Fundación Arte y Derecho), el “Manual de Arte y Legislación, UAAV, Madrid 2002” y el más reciente “Manual de Buenas Prácticas Profesionales en las Artes Visuales, Madrid 2008”. Las conclusiones de las Jornadas de debate Posiciones II, “La condición europea del artista visual”, UAAV y EVAN. Palma de Mallorca, diciembre de 2003. La UAAV ha realizado un encargo de estudio sobre el “Estatuto del Artista” a sus asesores jurídicos Brun y Guiu Advocats, financiado por el convenio de colaboración FAD-UAAV 2008. AICAV, con el apoyo de la UAAV, presentó una serie de medidas para modificar el trato aduanero de la obra de arte entre la Islas Canarias la península y la Unión Europea. La asociación de Catalunya ha formado parte de un grupo de trabajo –con los creadores de otras disciplinas- que ha concluido con el Informe sobre el “Estatut de l'Artista”, del bufet Bergos & Associats por encargo del Departament de Cultura i Mitjans de Comunicació de la Generalitat de Catalunya. 2007. La AVAM acaba de organizar las Jornadas “La profesionalización del artista” (17, 18 y 19 de noviembre de 2008) cuyas conclusiones concretaron diversas propuestas de reformas y cambios.. La Unión participará en la Convención organizada por la Maison des Artistes, (París 15 y 16 de diciembre de 2008) que abordará los aspectos cruciales de la problemática profesional de los artistas visuales a escala europea.
Programa Electoral – Cultura 2008 del PSOE Descargar
Consejo Estatal de las Artes La independencia de la financiación gubernamental de las artes Descargar
Una nueva manera de gestionar los recursos públicos en materia de Cultura: Un Consejo Estatal de las Artes Descargar
Trīs gadu desmitus demokrātijas Spānijā ir pozitīvi izmainīja valsts pārvaldes kultūras. Valsts ar atgūšanu autonomo valdību vēsturisko tautību un jauno administrāciju citas kopienas izveidi decentralizācijai, mums jāpievieno darbu vietējās padomes. Šajā valstī kādreiz kultūru un mākslu baudīja atbalstu un līdzekļus tās veicināšanu, izplatīšanu un projekcijas, kā pašreizējie. Tomēr nenoliedzams realitāte ir aizēnota ar spriedzi un dinamika, kas būtu jāpārvar, lai. Mākslu un kultūru, kā sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, nepieciešamību elementāru noteikumu striktu ievērošanu demokrātiju, neatkarību persona, kas nepieļauj tā izmantošanu valsts iestādes. Smalkas līniju starp informāciju, kultūru vai politiskā propaganda ir sadalīti pārāk daudz reižu, pēdējā laikā satraucošā ātrumā, kā meklēt citu ceļu. Pašreizējais modelis Valsts pārvaldes kultūras ir krīze. Lai mūsu zināšanas mums ir pārskatīt sistēmu, mācītos no labākās pieredzes mūsu vides un dizaina jauns veids, lai pārvaldītu valsts resursiem un kompetenci jomā, mākslinieciskā jaunrade, kas pārvietojas lēmumu pieņemšanā pilsoniskajā sabiedrībā: Padome Valsts Mākslas asociāciju savienības Visual Artists punktiem zem galvenās iezīmes Valsts padomes Arts: Pirmais. Valsts Mākslas padome nebūs jaunu konsultatīvu iestādi vai konsultants, jums ir izpildvara jomā māksliniecisko jaunradi un autonomija, lai noteiktu savu politiku, savas prioritātes un budžetu tā programmām un darbībām, II. Valsts Mākslas padomes sastāvā būs eksperti, neatkarīgi profesionāļi, un atzīts par viņu darbus un to pakalpojumu jomā, Māksla, kultūra un humanitārajās zinātnēs. Tās locekļus izvēlas Deputātu kongresa priekšlikumu, sociālo partneru un profesionālo organizāciju, kas pārstāv dažādu nozaru radīšana. Valsts Mākslas padomes sastāvu atjauno ik pēc četriem gadiem un Parlamenta pilnvaru pusi. Trešais. Valsts Mākslas padome ir pārstāvji no kultūras pārvaldes autonomajos apgabalos un / vai Mākslas padome reģionālā līmenī varētu tikt izveidota ar mērķi veicināt sadarbību un sadarbību un palīdzības programmas, lai noteiktu starptautisko māksliniecisko jaunradi uz Spāniju. Ceturtā. Valsts Mākslas padome iesniegt jebkurā laikā, lai iestādei deputātu Kongress rīko gadskārtējas debates par stāvokli kultūrā, kura laikā izvērtē iegūtos tās vadību. Ar šo jauno pārvaldības modeli mākslinieciskās jaunrades īstenošanai būs vajadzīgs sagatavošanu un apstiprināšanu, likumdošanas palātas, likums Valsts Mākslas padome Dokumentācija -. Konstitūcijas projekta Valsts padomes mākslas un Cultures (ECAC). : Participación de la UAAV en el proceso de implementación del CEAC. - Struktūra un budžets Kultūras ministrijas un ģenerāldirektorātu sadarbību kultūras jomā Ārlietu ministrijas priekšlikums: Ņemot proaktīvu projektu neatkarīgā komisārs Priekšlikums B: UAAV Dalība īstenošanas procesā ECAC... Savienības Visual Artists 2008
Budžeta grozījumi 2010 Download
2010 budžeta grozījumiem
Grozījumi Vispārējās valsts budžeta Kultūras ministrija.
Vizuālās Mākslinieku savienības sūtīja "Glābšanas plāns Vizuālās mākslas" in administrācija un politiskajiem spēkiem. Tas ir komplekts ar īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumus, lai mazinātu negatīvo ietekmi ekonomiskās krīzes ietekmi uz šo nozari no ēkas, liekot pamatus tās atdzimšanu un ieviest dažas strukturālas izmaiņas. Laikmetīgā māksla vispār mākslā, ko saprot kā forma zināšanu, var veicināt paaudze jaunu izaugsmes modeli, kas balstās uz radošo ekonomiku. Šajā ziņā, valsts budžeta projektu 2010.gadam, samazinot valsts ieguldījumu pētniecībā un attīstībā, izglītības un kultūras likt mūs pretējā virzienā. Uzturēt un paplašināt sociālo pamatpakalpojumu krīzes laikos ir labs politiku, bet, lai samazinātu atbalstu šīm zināšanām balstītas ekonomikas nozarēs ir nopietna kļūda, kas būs kavēšanās un kavē krīzes pārvarēšanas un jaunās izaugsmes modeļa parādīšanās ekonomiku. Šeit minēto grozījumu citēts, kas izriet no sanācijas un audzēti uz diviem iepriekšējiem pieņēmumiem:A. Ieguldījumu kultūras mantojuma un failus samazināšana un sadalīt pieejamos resursus daži steidzami pasākumi plāna glābšanas Arts. Prioritāte tiek piešķirta, tādējādi atbalstot mūsdienu mākslinieku ar programmām tiešu atbalstu, izvairoties no medada-in-iespējamo intervenci vidutājiem.
B. Stay (vai pamešanu) Ierosinātās National Center for Vizuālās mākslas pēc jauna politikas tiešā atbalsta uz vizuālo mākslu un ražošanas centru tīkls. Centrs nereaģē uz nepieciešamību vai deficītu. Neviens, jomā, mākslas apgalvoja. Dedicated, kā minēts nesen, ražošanas centra pašreizējo acīmredzamu vizuālās mākslas programmu un projektiem, ko veicina Madridē ar AVAM (Associated Visual Mākslinieki Madride), un Madrides Getafe dee pašvaldības un autonomo. Šīs iniciatīvas, kā arī ražošanas iekārtas esošo vizuālo mākslu pārējā valsts, kas veido putnēns tīklu, piemēram, Angāru (Barcelona), Arteleku, Tabakalera (San Sebastian), darba (Gijón), utt, ir nepieciešams atbalsts Kultūras ministrija. Ministrija nav aizstāt vai konkurēt ar šīm iniciatīvām būtu jāpapildina ekonomikas pūles, kas attīsta citas iestādes.
Grozījumi
1. Custom Works plāns vizuālo mākslinieku publiskajā telpā. Publiskajā telpā ir domāts pilsētas telpā, lauku, dabas, TV un internets. Publiska uzaicinājuma iesniegt projektus un atrisināšanu, žūrija neatkarīgi eksperti. Purse: € 6.000.000.
2. Ieguldījumu plānu, lai atbalstītu ražošanas apgabaliem centru un vizuālās mākslas, lai uzlabotu un paplašinātu savu pakalpojumu telpām, digitālo ražošanu (iekārtas un personālu) un mākslinieks rezidencēs. Purse: € 2.000.000.
3. Tiešā finansiālā atbalsta fonds māksliniekiem pētniecības un pirmsprodukcijas. Publiska uzaicinājuma iesniegt projektus un atrisināšanu, žūrija neatkarīgi eksperti. Purse: € 2.000.000.
5. Fondu, lai atbalstītu tālākizglītības programmas profesionālās apvienības un programmas, vadīt seminārus vai ražošanas apgabalos. Purse: € 1.000.000
6. Palielināts iegādi budžetiem muzeju un sabiedrisko kolekcijas mūsdienu mākslu. Jānosaka iepirkuma politiku, kas ir diskriminējoši pozitīvu mākslu ražo Tāpēc sievietes mākslinieki un mākslinieku dzīves kopumā. Purse: € 3.000.000.
7. Palīdzības fonds (finansējuma likme), lai izveidotu pirmo mājas vizuālo mākslu vai atjaunot esošos. Summa: € 800,000.
Savienības Visual Mākslinieku 2009.gada oktobrī.
Valsts atbalsta programma Vizuālā māksla UAAV - Kultūras ministrija pamata priekšlikumus un attīstību.
Gada janvāris 11, 2005, lai atzīmētu pirmā tikšanās starp kultūras ministre Karmena Calvo, un pārstāvji no UAAV, abas institūcijas vienojušās izveidot sanāksmju grafiku, lai risinātu "programma Valsts atbalsts vizuālo mākslu." Otrajā sanāksmē, kas notika 22.februārī 2005.gadā, ģenerāldirektors kultūras sadarbības un komunikācijas, Carlos Alberdi, direktors Tēlotājmākslas un kultūras mantojuma saglabāšanu, Julian Martinez un Ministru kabineta ministrs loceklis mākslas jautājumos, Curra Gamez, kas izveidota pamata priekšlikumus un to jauninājumus saskaņā ar šādiem virsrakstiem:
1. Palielināts resursi Kultūra un vizuālajā mākslā Centrālās valdības resursu kultūra ir pieaugusi līdz 1% no vispārējā valsts budžeta beigās 2004-2008 likumdevējs. Tāpat resursiem, kas veltīti modernās mākslas veicināšanai ir palielinājies vairāk likmi labot nolaidība tas ir cietis līdz šim. Papildus nepieciešamo koordināciju un sadarbību starp dažādām valsts politiku un kultūras un mākslas finansējumu valsts muzejiem, centrālā valdība, ir jāiesaista finansēšanas ierosmēs un mākslas programmas valsts un starptautisko -ņemot vērā kompetences ietvaros, ko neatbalsta reģionālo administrāciju un / vai pašvaldībām. Dokumentācija -
Detalizēts budžeta līdzekļus Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas 2005. -Prognožu pieauguma gados 2006, 2007 un 2008
Priekšlikums:
Mācību prasmes un darba teritorijas, no Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas.
Priekšlikums B:
Noteikšana valsts līdzekļiem laikposmam no 2006, 2007 un 2008 budžetiem.
2. Radīt fonds I + D + I Vizuālās mākslas tagadne un dažas "Dotācijas, lai veicinātu spāņu mākslu un jaunajām tendencēm mākslā", un to sasauc ģenerāldirektorāts of Fine Arts, arhīvu un muzeju, un nosacījumiem, ko direktorāts kultūras sadarbības un komunikācijas jākļūst Global Project finansēšanas ražošana un izplatīšana Contemporary Art. Šis fonds būtu jāapmeklē, jo īpaši tiem projektiem un programmām, kas tiek ģenerēti valsts līmenī un starptautiskā līmenī, līdzīgi kā R + D + I jomā art. Vēl uzmanības fondu jomā varētu atbalstīt jauno mākslinieciskajām darbībām dibināta pēc revolūcijas informācijas tehnoloģiju un komunikāciju dažādos posmos pētniecības, ražošanas, izplatīšanas un starptautiskā projekcijas. Mums ir vajadzīga jauna protokola attiecības starp Kultūras ministriju un radītāji Dokumentācija - Pētījums par esošo atbalstu, ko organizēja Ģenerāldirektorāts kultūras sadarbības un komunikācijas (zvani, izšķirtspēja izsekošana, kalendārs, mācības utt.). Dotācija, zvaniet rezolūcija pēdējos divos gados un perspektīvas. - Pētījums par esošo atbalstu, ko organizēja Ģenerāldirektorāts Tēlotājmākslas un kultūras vērtības. Dotācija, zvaniet rezolūcija pēdējos divos gados un perspektīvas. Priekšlikums: - Pētījums, lai izveidotu fondu Projektu finansēšana ražošana un izplatīšana Contemporary Art.
3. Efektīvu piemērošanu 1% mūsdienu kultūru. Laikmetīgā māksla ir iekļautas ieguldījumu plāniem 1% kultūras resursus. Valdība ir jāatbilst noteikumu Heritage Act 1985, ka papildus tendence atjaunošanu un saglabāšanu mūsu mantojums aktīviem, sniedz mūsdienu arhitektonisko jaunradi. Laikmetīgās mākslas performances ir saprotams no atvērtas un mūsdienu dizainu sabiedrības jomās, un atzīst, papildus urbāno telpu un ainavu, televīzijā un internetā, kā jaunās sabiedriskās vietās. Starpministriju Komisija nesen izveidotās valdības ir nepieciešams pirmais solis, lai izbeigtu ieskatiem un pārredzamības trūkums investīcijas 1%. Programmas, kas veicina mūsdienu publisko mākslu ir jāreglamentē, izmantojot uzaicinājumus uz konkursu, un lemj žūrijas ekspertu un profesionāļu mākslas un urbānisms. Spānijas mantojums 16/1985 likums, kas izveidota kopš tās stāšanās spēkā gada 29 1985, ka "budžetā katru sabiedrisko darbu finansē pilnībā vai daļēji ar valsts vai sabiedrisko darbu, kas izveidotas un tiek vadītas ar personām, kuras valsts pārvaldes dotācija, būs spēles ir vienāds ar vismaz 1 no 100 līdzekļu, kas ir saistoši valsts ieguldījums fondā saglabāšanas darbu vai bagātināšanai spāņu mantojums vai mākslinieciskās jaunrades veicināšanas , vēlams darbs pats par sevi vai tās tiešajā vidē. " Dokumentācija - Ziņojums par konstitūciju un pilnvaras Starpministriju komiteja kultūras 1%. - Ziņojums par īstenošanu, kultūras 1% pēdējo divu gadu laikā un perspektīvas nākamajiem gadiem Priekšlikums: Pētījums, lai izveidotu īstenošanas plānu 1% mūsdienu kultūru. Priekšlikums B: īstenošana fondu, lai rūpētos par izmēģinājuma programma izstrādāta 2005 Kultūras ministrija un UAAV.
4. Uzlabot nodokļu atvieglojumus sponsorēšanu un mecenātismu mūsdienu mākslas (strukturāls deficīts) no privātiem kolekcionāriem / korporatīvo mūsdienu mākslas vājums ir eksponents aizsākušos vizuālās kultūras Spānijā. Tas ir rādītājs pastāvību vairāku strukturālo deficītu, kas pastāv mūsu sabiedrībā (efektīva mākslas un izglītības sistēmas integrāciju vai mūsdienu arhitektonisko jaunradi neredzamības valsts mediji. Likumu 49/2002, 23 decembrī, par bezpeļņas organizācijām un nodokļu stimuli patronāža jāreformē ar ievērojami palielināt nodokļu atbrīvojumiem attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar mūsdienu mākslu un veicināt privātu kolekcionāru kā viens no galvenajiem instrumentiem, lai radītu un veicinātu True mākslas darbu tirgū. privāto sponsoru uz bezpeļņas organizācijām (kolektīvu un apvienībām), lai attīstītu kultūras un mākslas pasākumos, ir tādas pašas atskaitījumus, ka pašreizējais tiesību aktos ir atzīts par darbībām pamatiem un valdībām.
Priekšlikums: -
Pētījums reformu 49/2002 likuma 23 decembrī, bezpeļņas organizācijām un nodokļu stimuli patronāža. Starpministriju Komisija: Finanses, kultūra un UAAV.Priekšlikums B: -
Veicināt īstermiņā, daļēja reforma, ko aizsargā likums 49/2002, kas nosaka 22 pants nosaka: "Valsts budžeta likumā (kas katru gadu rēķins ir jāpiemēro nākamajam gadam) var izveidot darbību saraksts Prioritāte sponsorēšanas jomā vispārējas nozīmes mērķiem, kas minēti šā likuma 3.panta 1 punkts ... Kas attiecas uz šīm darbībām un organizācijām budžeta likums par valsts var palielināt par pieciem procentu punktiem, ne vairāk, procentus un ierobežo paredzētie atvilkumi šajā likumā .... " Ar šo iniciatīvu mēs vēlamies paaugstināt nodokļa atvieglojumus Contemporary Art pie 5%.
5. Paaugstināšana slieksni, lai aizsargātu autortiesības vizuālā autori. UAAV sakrīt ar valdību par nepieciešamību mainīt Spānijas tiesību aktus par autortiesībām. Reforma Intelektuālā īpašuma tiesības izvirzītos Kultūras ministrija ir lieliska iespēja uzlabot vienreiz autortiesībām pierādīts panākumus un trūkumus, pašreizējā TRLPI un pārcelties uz Spānijas tiesību secīgu Eiropas direktīvām. Tas galu galā, lai aizsargātu pret ļaunprātīgu situācijas radītājs, ko rada izplatīšana, savu darbu tirgū un jaunā kontekstā, ka informācijas sabiedrības, kurā autors lietotāja sabiedrība attiecības šiem darbiem ir nevienmērīgs. Tuvākajos mēnešos autori, izmantojot savas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas tiesības un profesionālajām organizācijām, un valdība ir aicināti atvērt plašu diskusiju mērķis ir sensibilizējoša sabiedrību par autortiesībām. Pamata aizsardzības līnija publicēto diskusiju par autortiesībām, bez pretrunām, vai nozares intereses, ne arī ar tiem patērētājiem. Gluži pretēji, tas ir sabiedroto intereses: izveide prasa pastāv kultūras nozaru režīmu, kurā rīcības brīvība nav pretrunā ar likumu par uzvedību, pēdējo saprotot kā īstenot pasākumus atbilstīgi ievērošanas visas tiesības vides, elpoja definētu šos tiesību ētiku. Priekšlikums: Pētījums par svarīgākajiem aspektiem, no lauka vizuālo radīšanas jāaplūko reformas aktam:
Panta grozījumi 10 pievienojot jauna veida māksliniecisko izteiksmes, piemēram, grafiskais dizains, video māksla un elektronisko mākslu.
Integrētā pieeja Līdzdalība tiesību direktīvas iekļautas Spānijas tiesību normās, ar ko izveido sistēmu, obligātās tiesību kolektīvās pārvaldības ar visaugstāko aizsardzības līmeni autoriem, kuri atļauj direktīva, un izstrādājot atbilstošu sociālo iespējamajā veidā, ļaujot attiecināšana uz lielāku skaitu autoriem.
Grozījums 25 panta iekļaujot tajā regulējums, kas ļauj kompensācijas atlīdzību, kas izriet no jauna veida digitālo darbu reproducēšanu.
Grozījums 32 panta, kas veido robežu iecelšanu saskaņā ar Bernes Konvenciju Universal.
Panta grozījumi 35 limitu rakstot darbus, kas atrodas uz koplietošanas ceļiem saskaņā ar Bernes Konvenciju Universal.
Izveidot kompensāciju sistēmu autoriem par brīvu reprodukcijas un būvdarbu aizdevumus iestādēm, kuras paredzētas 37.
Svītrots 56,2 panta (ex lege nodošanu sabiedrības tiesības izstādē) ir pretrunā ar Vispārējā autortiesību konvencija Bernes.
6. Uzlabot nodokļu režīmu mākslinieks ir ierosināts, ka noteikumi, kas reglamentē tiešos nodokļus (piemēram, ienākuma nodokļa), ņem vērā pārkāpuma pārdošanas vai ienākumiem, ka māksliniekiem veikt un saņemt tas ir, laiks bieži ir ļoti garš, kas notiek starp pabeigšanas darbu un tirdzniecību. Otrā prēmija tiešo nodokļu samazināšana Fiskālais spiediens uz ienākumu jauno mākslinieku pirmajos gados savu darbību, lai veicinātu to profesionalizācija. Priekšlikums: veidošanās starpministriju komiteju, Finanšu, Kultūras un UAAV.
Pazemināt PVN par mākslas darbiem
Lai stimulētu vākšanu mūsdienu mākslas, mākslinieki runā par priekšlikumu izveidot kultūras nodokli 4% nozīmētu pazemināt mākslas darbu, par 12%. Priekšlikums: Jāveic pētījums par ietekmi uz pazeminātu PVN mūsdienu mākslas tirgus. Priekšlikums B: Rakstīt projektu Eiropas direktīvas par PVN saskaņošanu mūsdienu mākslā.
7. Ceļā piedēvēšana no mākslinieka Sociālās drošības sistēmas
Detalizēta analīze nodošanu vizuālajiem māksliniekiem, lai valsts sociālā nodrošinājuma sistēmā Eiropas valstīs, atklāj dažādus sociālās aizsardzības līmeņus. Vācijā, Holandē un Francijā stāvēt plašu noteikumus par slimības atvaļinājums vai bezdarbs, kā arī efektīvu un pieejamu arestu ekonomiskais ieguldījums mākslinieki, lai finansētu savu sociālo drošību. Tas kontrastē ar aizsardzību saskaņā ar Spānijas situāciju, kurā mākslinieki, lai apmierinātu augstas cenas pašnodarbināto programmā, saņemot pretī ļoti sliktu sniegumu, ne slimības atvaļinājuma pabalstus, un ļoti mazas pensijas. UAAV rada sociālās aizsardzības sistēmu, ņem vērā maksu proporcionāli ienākumiem vai sociālās aizsardzības pieejamību mākslinieku, kuri pierāda skaidras finansiālas nespēju apmierināt savu ieguldījumu. Mēs ierosinām izzušanu divkosība iemaksu tie mākslinieki, kas apvieno savu māksliniecisko sevi pārdod savus darbus, ar citu algotu profesijas (apmācība, uc) .. Priekšlikums: veidošanās starpministriju komisijas Darba un sociālo lietu, kultūras un UAAV.
8. Māksla un Teaching (strukturāls deficīts), vizuālās izteiksmes savā praksē, teoriju un neseno vēsturi ir iekļauts ar apņēmību un ambīciju visos izglītības līmeņos, izmantojot transversālu pieeju, lai pārvarētu pašreizējo rajons kredītus vai priekšmetus un ievadīts mūsdienu zināšanas. Ir nepieciešams veicināt visaptverošu reformu attiecībā uz izglītības vizuālās izpausmes, kas atbilst skolotāju, bērnudārzu, pamatskolu, vidusskolu, augstskolu un ar labi apmācīti skolotāji ar nepieciešamajiem finanšu resursiem koledžā.
Priekšlikums:
pasūtīja pētījumu par iekļaušanu mākslas praksi un jaunāko laiku vēsturē visos izglītības līmeņos: pamatizglītība, vidējā un augstākā mākslas izglītības jomā.
Priekšlikums B:izveidot ministriju komiteju ar Izglītības, kultūras, skolotājiem un UAAV.
9. Māksla un medijiem (strukturāls deficīts) Mūsdienu māksla ir klāt plašsaziņas līdzekļos un valsts īpašumtiesības īpašā veidā normālās darba stundas televīzijas auditoriju. UAAV piedāvā nopietnu un kvalitatīvu informāciju par kultūru un laikmetīgo mākslu, izmantojot ziņu programmas, ietekmes un debates parāda mūsdienu arhitektonisko jaunradi mediju un padziļināt to.
Priekšlikums:
organizē tikšanās ar RTVE un FORTA, Kultūras ministrijas un UAAV līderiem.
Priekšlikums B:
Plāns izplatīšanai mākslas mediju valsts īpašumā.10. Jauns veids, kā pārvaldīt valsts līdzekļus kultūras jomā: Valsts Mākslas padome. Šos 25 gadus demokrātijas Spānijā ir pozitīvi izmainīja valsts pārvaldes kultūras. Valsts ar atgūšanu autonomo valdību vēsturisko tautību un jauno administrāciju citas kopienas izveidi decentralizācijai, mums jāpievieno darbu vietējās padomes. Šajā valstī kādreiz kultūru un mākslu baudīja atbalstu un līdzekļus tās veicināšanu, izplatīšanu un projekcijas, kā pašreizējie. Tomēr nenoliedzams realitāte ir aizēnota ar spriedzi un dinamika, kas būtu jāpārvar, lai. Mākslu un kultūru, kā sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, nepieciešamību elementāru noteikumu striktu ievērošanu demokrātiju, neatkarību persona, kas nepieļauj tā izmantošanu valsts iestādes. Smalkas līniju starp informāciju, kultūru vai politiskā propaganda ir sadalīti pārāk daudz reižu, pēdējā laikā satraucošā ātrumā, kā meklēt citu ceļu. Pašreizējais modelis Valsts pārvaldes kultūras ir krīze. Lai mūsu zināšanas mums ir pārskatīt sistēmu, mācītos no labākās pieredzes mūsu vides un dizaina jauns veids, lai pārvaldītu valsts resursiem un kompetenci jomā, mākslinieciskā jaunrade, kas pārvietojas lēmumu pieņemšanā pilsoniskajā sabiedrībā: Padome Valsts Mākslas asociāciju savienības Visual Artists punktiem zem galvenās iezīmes Valsts padomes Arts: Pirmais. Valsts Mākslas padome nebūs jaunu konsultatīvu iestādi vai konsultants, jums ir izpildvara jomā māksliniecisko jaunradi un autonomija, lai noteiktu savu politiku, savas prioritātes un budžetu tā programmām un darbībām, II. Valsts Mākslas padomes sastāvā būs eksperti, neatkarīgi profesionāļi, un atzīts par viņu darbus un to pakalpojumu jomā, Māksla, kultūra un humanitārajās zinātnēs. Tās locekļus izvēlas Deputātu kongresa priekšlikumu, sociālo partneru un profesionālo organizāciju, kas pārstāv dažādu nozaru radīšana. Valsts Mākslas padomes sastāvu atjauno ik pēc četriem gadiem un Parlamenta pilnvaru pusi. Trešais. Valsts Mākslas padome ir pārstāvji no kultūras pārvaldes autonomajos apgabalos un / vai Mākslas padome reģionālā līmenī varētu tikt izveidota ar mērķi veicināt sadarbību un sadarbību un palīdzības programmas, lai noteiktu starptautisko māksliniecisko jaunradi uz Spāniju. Ceturtā. Valsts Mākslas padome iesniegt jebkurā laikā, lai iestādei deputātu Kongress rīko gadskārtējas debates par stāvokli kultūrā, kura laikā izvērtē iegūtos tās vadību. Ar šo jauno pārvaldības modeli mākslinieciskās jaunrades īstenošanai būs vajadzīgs sagatavošanu un apstiprināšanu, likumdošanas palātas, likums Valsts Mākslas padome. Dokumentācija - Konstitūcijas projekta Valsts padomes mākslas un kultūras (ECAC). - Struktūra un budžets Kultūras ministrijas un ģenerāldirektorātu sadarbību kultūras jomā Ārlietu ministrijas. Priekšlikums: Ņemot proaktīvu projektu neatkarīgam komisāram. Priekšlikums B: UAAV Dalība īstenošanas procesā ECAC.
UAAV april 2008.
Valsts atbalsta programma Vizuālā māksla Download
